Darba likumdošanā ir atrunāts, ka intervētājam nav tiesību darba intervijas laikā uzdot diskriminējošus jautājumus par :
- privātās dzīves aspektiem - grūtniecību, ģimenes vai laulības stāvokli, iepriekšēju sodāmību - izņemot gadījumus, kad tiem attiecībā uz veicamajiem darba pienākumiem varētu būt būtiska nozīme;
- reliģisko pārliecību vai piederību kādai reliģiskai konfesijai;
- piederību kādai politiskai partijai vai politiskiem uzskatiem;
- nacionālo vai etnisko izcelsmi.
Taču ir arī tādi jautājumi, kas liek darba meklētājam justies neērti, kas personīgi aizskar vai aizvaino. Tie varētu būt saistīti ar veselības stāvokli, ārējo izskatu, alkohola lietošanu, nelāgiem ieradumiem, atkarībām u.tml. Šajā gadījumā kandidātam jāizlemj, cik tālu viņš gatavs atklāties potenciālajam darba devējam un kurā brīdī viņš var korekti atteikties atbildēt.