Stabils un prasmēm adekvāts atalgojums
Lai arī to, vai darbinieks uz darbu katru rītu nāk ar smaidu, ietekmē dažādi faktori, nenoliedzami viens no būtiskiem aspektiem ir saņemtais atalgojums. Visbiežāk darbinieks sagaida atalgojuma pieaugumu līdzvērtīgi viņa prasmju un zināšanu kāpumam, izaugsmei.
Novērtējums
Cilvēka dabā ir tiekties pēc atzinības un izņēmums nav arī darba vide. Darbinieks no savas darbavietas sagaida atzinību un novērtējumu par paveikto. Tas var izpausties sākot kaut vai ar regulāru, bet ne pārspīlētu "paldies" un "lūdzu" izteikšanu.
Iespēja būt uzklausītam
Komandā ir spēks un jebkurā darbavietā labi būvētā komandā katrs dalībnieks vēlas būt daļa no procesa un gala rezultāta. Darba kolektīvā un ne tikai sastopas dažādas personības. Tāpēc ir svarīgi ieraudzīt katra stiprās puses un deleģēt viņa darbos galvenokārt tos jautājumus, kuros viņš jūtas kompetents, kā arī lūgt izteikt viedokli kopēji apspriežamos jautājumos vai problēmās, kas radušās uzņēmuma iekšienē.
Vieta izaugsmei
Cilvēki meklē izaugsmes iespējas visas dzīves garumā un to apliecina fakti, kad cilvēki iegūst vairākas augstākās izglītības, aiziet no labi apmaksāta amata lielā uzņēmumā un izveido biznesu nozarē, kas vienmēr ļoti saistījusi, izmanto iespējas gūt starptautisku pieredzi. Cilvēki, kas ir gatavi darīt vienmēr tieksies pēc izaugsmes visās dzīves jomās un darbavieta būs ieguvēja, ja ilgtermiņā cilvēkam dos iespēju profesionāli attīstīties.
Iesaiste lēmumu pieņemšanā
Darbiniekam glaimojošs ir ne tikai uzklausīts viedoklis, bet arī tā ņemšana vērā, jo atļauja balsot par kādu no piedāvātajiem variantiem, bet beigās tāpat izvēlēties pretējo īsti nav nosaucama par iesaisti lēmuma pieņemšanā. Ja vien darbinieku ierosinājumi nerada risku uzņēmuma finansiālajam stāvoklim vai citiem resursiem, reizi pa reizei tomēr vajadzētu ļaut kādus lēmums pieņemt arī darbiniekiem, nevis visu nolemt vadības līmenī. Iespēja piedalīties lēmuma pieņemšanā darbiniekiem sniegs piederības sajūtu uzņēmumam, kas likumsakarīgi veicinās vēlmi šajā darbavietā palikt pēc iespējas ilgāk. Tie var būt pavisam ikdienišķi lēmumi, piemēram, tiek piešķirts noteikts budžets kafijas automāta iegādei un darbiniekiem ir ļauts vienoties, kuru no tiem iegādāties pašu lietošanai.
Dažāda veida apmācības
Ikvienā darbavietā kādā brīdī darbinieks sasniedz brīdi, kad apzinās – es zinu kam zvanīt, ja notiek tas, uz biroju varu atnākt aizvērtām acīm, tas dokuments atrodas tur, bet tā sagatave man tad un tad jānodod kolēģim. To sauc par savu pienākumu pilnīgu pārzināšanu un apziņu, ka es esmu labs tajā, ko daru, bet ko tālāk? Un tas ir brīdis, kad uzņēmuma vadībai ar darbinieku jāsēžas pie sarunu galda un jāizdara lēmumi par nākotni – iespēja iziet kādas apmācības, lai iegūtu paaugstinājumu, jaunu amatu, iespēju apmācīt citus kolēģus. Protams, ka atšķiras nozaru specifika un tas, cik katrā no tām darbiniekam pienāk sajūta – ko tālāk? Bet lielā mērā uzņēmumam ir ne tikai jādomā par rezultātiem, kas jāsasniedz, bet arī to, ko darīt ar kopīgi radīto darbinieka potenciālu, lai viņš paliktu šajā uzņēmumā.
Izaicinājums
Šis punkts sasaucas principā ar visu iepriekš minēto. Ja apzināmies to, ka lielu daļu savas dzīves pavadām darbā, ik pēc noteikta perioda šajā jomā ir jāseko jauniem izaicinājumiem, no kā ieguvēji ir visi. Iespēja augt, iepazīt plašākus apvāršņus, attīstīt jaunas idejas, gūt gandarījumu un baudu no tā ko dari – šis viss ir atbilde uz jautājumu "kāda ir jēga manis paveiktajam?", ko ik pa brīdim sev uzdodam.